Par stēviju

Stēvija, jeb meduszāle vai cukurpuķe ir augs, kas varētu kļūt par visai nopietnu konkurentu cukuram, par kura daudzuma samazināšanu ikdienas uzturā ārsti runā arvien biežāk. Kopš 2011. gada decembra stēvija Eiropā ir atļauta kā pārtikas saldinātājs, un ir kļuvusi par vienīgo dabīgo alternatīvu cukuram. Līdz ar to par īstenību varētu kļūt daudzu sapnis par limonādi, kas nepadara resnu, kariesu samazinošu šokolādi un 100% veselīgiem saldumiem bērniem.

Iepazīsimies – stēvija
Tas ir daudzgadīgs augs no Paragvajas, kurš pazīstams kļuvis savu saldo lapu dēļ. Zaļas stēvijas lapas ir 10-15 reizes saldākas par cukuru, bet lapu ekstrakts dod pat 300 reizes lielāku saldumu. Augs satur ļoti daudz dabīgo vielu – steviozīdu un rebaudiozīdu, kas to padara tik saldu. Stēvijai pavisam ir 240 paveidi, bet tikai vienu no tām var izmantot pārtikā. Vienīgā saldā stēvija ir Stevia Rebaudiana. Citas stēvijas nav saldas, un nav zināms, vai tās vispār var lietot pārtikā . Īsta stēvija ir salda līdz ar pirmo izplaukušo lapiņu.

Stēvija iekaro pasauli
Pirmie eiropieši, kas iepazinās ar šo augu bija spāņi 16. gadsimtā. Šo augu uzgāja spāņu botāniķis Patriks Jacobus Stevus, kura vārdu stēvija nes vēl arvien. Savukārt sava nosaukuma otro daļu – rebaudiana, stēvija ieguva pateicoties Paragvajas ķīmiķim Rebaudi, kurš pirmais 1899. gadā ieguva no cukurpuķes saldo ekstraktu. Tomēr citur pasaulē šis augs plašāk pazīstams kļuva tikai ap 1900. gadu, kad tika publicēti pirmie zinātniskie pētījumi par šī auga lieliskajām īpašībām. Šajā laika periodā arī aizsākās stēvijas kā kultūrauga audzēšana, līdz tam tā auga tikai savvaļā. Pirmā, kas stēviju atzina par oficiālu pārtikas saldinātāju bija Japāna. Pamazām stēviju kā pārtikas piedevu sāk lietot arī citās pasaules valstīs. Eiropas Savienībā, arī Latvijā, šo augu kā pārtikas piedevu oficiāli atļauts lietot kopš pērnā gada nogales, līdz tam stēvijai bija piešķirts „jaunās pārtikas” statuss, kas praksē nozīmē aizliegumu tirgot stēviju. Neskatoties uz šo aizliegumu Latvijā un citur Eiropā stēvijai bija piekritēji, kas to audzēja, lietoja uzturā un popularizēja savu draugu un paziņu lokā.

Veselīgs cukura aizstājējs un nesatur kalorijas!
Stēvijas galvenās priekšrocības ir - tā nesatur nevienu kaloriju, tā nebojā zobus, tā ir piemērota diabētiķiem. Tā nenonāk asinīs, bet uzsūcas zarnu sieniņās, līdz ar to nav jāsatraucas par paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Stēvijas trumpis ir tas, ka atšķirībā no ķīmiskajiem saldinātājiem, šis augs ir dabīgs.

Pēc kā tā garšo?
Stēvija ir ļoti salda, un, runājot par tās garšas īpašībām, viedokļi atšķiras. Vieniem tā liekas rūgtena, citiem garšo pēc lakricas, vēl kādam – salkana, bet tik pat daudziem tās garša liekas patīkama. Stēvijas garša ir jūtama, ja tiek lietotas auga lapas. Ja izmanto auga koncentrātus, nekādas piegaršas nav jūtamas.


STĒVIJAS ĀRSTNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS:
Veicina brūču dzīšanu, mazina sāpēs, ko rada apdegumi un kukaiņu kodumi.

Efektīvs kosmētikas līdzeklis, sevišķi ādas kopšanai ap acīm. Palīdz cīņā pret dažādām ekzēmām un dermatītiem.

Auga lapas satur silīcijskābi, tas uzlabo saistaudu, ādas, matu un nagu stāvokli.

Tai ir pretiekaisuma iedarbība.

Šajā augā esošās vielas aizsargā zobu emalju no bojāšanās.

Lietojot stēviju normalizējas asinsspiediens, paaugstinās enerģētiskais līmenis, mazinās bada sajūta, tiek nostiprināta kapilāru sistēma.


STĒVIJAS LIETOŠANA UZTURĀ:
Svaigas lapas. Tās ir nedaudz saldākas par cukuru, un var pievienot dažādiem ēdieniem, dzērieniem, arī marinējumiem.
Žāvētas lapas ir 30 - 40 reizes saldākas par cukuru. Pēc ražas novākšanas lapas žāvē labi vēdinātās telpās. Žāvētas lapas labi glabājas ne mazāk kā 2 gadus. Tās var samalt, iegūstot saldu pulveri.

Uzlējums. To gatavo no žāvētām lapām, aplejot 100 g lapas, kas ievietotas auduma maisiņā vai marlē, ar 1 l ūdens. Ļauj nostāvēties diennakti vai vāra 50-60 min. Pēc tam iegūto uzlējumu nolej. Lapas atkal aplej ar 0,5 l ūdens un vāra vēl stundu. Tad abus uzlējumus sajauc un filtrē. Uzlējumu lieto, lai saldinātu tēju, kafiju, citus dzērienus. Izmanto ievārījumiem vai konditorejas izstrādājumiem. Saldāks par cukuru 40-50 reizes. Uzglabājams ilgi.
Sīrups tiek pagatavots no uzlējuma. Tas ir saldāks par cukuru 80-120 reizes. Uzlējums tiek vārīts uz mazas uguns līdz sīrupa piliens neizplūst uz cietas virsmas, bet saglabā piliena apveidu. Sīrupam ir antiseptiskas un bakterioloģiskas īpašības. Lieto visos produktos cukura vietā. Var uzglabāt vairākus gadus.

Stervozīds – saldāks par cukuru 300 reizes. To var iegādāties pie dažādiem stēvijas produktu izplatītājiem, jo mājas apstākļos iegūt sarežģīti.